Mans pēdējais emuārs pievērsās izaicinājumam saglabāt entuziasmu par dzīvi laikā, kad mūsu dzīvi maina un ierobežo pandēmija. Jāatzīst, ka šajos neziņas mēnešos ir grūti iedvesmoties interesēties par sevi. Mūsdienu bailes un izaicinājumi mūs iespiež izdzīvošanas režīmā un atstāj mūs aizsargātus un atslēgtus no mūsu jūtām.

Iepriekšējais blogs atklāja diskusiju par šī laika perioda radošu un konstruktīvu izmantošanu sevis attīstīšanai. Tajā tika pārskatīti mērķi un īpašības attiecībā uz šo tiekšanos, kas tika izklāstīti Jēgas un līdzjūtības pilnas dzīves veidošana rakstījis mans vīrs Roberts Fīrons. Pēc viņa vārdiem: 'Ja laba dzīve pamatā ir tāda, kurā mēs pilnībā attīstām savas cilvēciskās iespējas, šo iespēju aprakstīšana ir galvenais mūsu izpratnes par to, kā rīkoties.' Šajā emuārā ir izskaidrotas pēdējās četras no astoņām cilvēka īpašībām, kuras Roberts izklāstīja savā grāmatā:

• vēlme pēc sociālās piederības
• spēja izvirzīt mērķus un izstrādāt stratēģijas to sasniegšanai
• eksistenciālo problēmu apzināšanās
• iespēja piedzīvot dzīves svētumu un noslēpumu.

Sociālā piederība

Cilvēkiem ir daudz lielākas sociālās piederības spējas nekā jebkuram citam dzīvniekam — spēja dalīties savās domās, jūtās un pieredzē ar citiem, kā arī audzināt, atbalstīt un baudīt līdzcilvēku sabiedrību. Šīs īpašības attīstīšana ir ļoti svarīga, jo mēs dzīvojam, izdzīvojam, mācāmies un augam, mijiedarbojoties ar citiem. Sociālā piederība parasti ir izšķiroša izaugsmei. Lai gan, protams, ir iespējams baudīt vientulību un/vai izmantot to radoši, tas ir retais cilvēks, kurš dzīvo pilnīgā izolācijā no citiem, un vēl neparastāka dvēsele, kas to spēj paveikt veiksmīgi.

Iztēle, mērķu noteikšana un nākotnes plānošana

Svarīga dimensija jēgpilnas dzīves sasniegšanā ir tādu mērķu iztēle, kas pauž cilvēka unikālo identitāti un intereses, un pēc tam nepieciešamo darbību veikšana šo mērķu īstenošanai reālajā pasaulē. Spēja iztēloties, konceptualizēt kaut ko jaunu un plānot nākotni ir unikālas cilvēka iezīmes. No izgudrojuma un iztēles potenciāla izriet sasniegumi, estētiski un inovatīvi meklējumi un materiālie panākumi. Attīstīt spēju konceptualizēt pārmaiņu iespējamību ir nepieciešama gan personīgai apmierinātībai, gan sociālajam progresam. Ar iztēli cieši saistīta ir spēja izvirzīt mērķus un izstrādāt stratēģijas to sasniegšanai. Pilnvērtīgai dzīvei ir izšķiroša nozīme aktīvi tiekties un sacensties par saviem mērķiem, nevis meklēt apmierinājumu fantāzijā.

Eksistenciālās realitātes

Spēja iztēloties ir ne tikai devusi cilvēcei lielus sasniegumus, bet arī apgrūtinājusi mūs ar šausmām, ka spējam konceptualizēt savu nāvi. Nekas nav veidojis civilizāciju un to, kā mēs dzīvojam, labāk vai sliktāk, kā tikai mūsu ierobežotās eksistences izpratne. Kad cilvēki, kuri tiek aizstāvēti, saskaras ar mirstības faktu, viņiem ir tendence pakāpeniski atkāpties no dzīves, veltīgi cenšoties pārņemt kontroli pār nāvi un izvairīties no satraukuma, ko rada savas un savu tuvinieku dzīvības galīgais zaudējums. No otras puses, saskarsme ar mirstības problēmām var piešķirt dzīvei skaudru nozīmi saistībā ar tās galīgumu. Iedomājoties dzīves beigas neaizsargātā prāta stāvoklī, mēs apzināmies katra mirkļa vērtīgumu, un mēs, visticamāk, ieguldīsim vairāk no sevis savās attiecībās. Tas var mudināt mūs uz lielāku radošumu un padarīt mūs līdzjūtīgākus pret citiem cilvēkiem, jo ​​mums ir vienāds liktenis.

Garīgums un noslēpumi

Cilvēkiem piemīt spēja gūt garīgu pieredzi, kas pārsniedz materiālo vajadzību apmierināšanu, un sajust noslēpumus, kas izvairās no cilvēka izpratnes. Daudzos dzīves ceļojuma punktos mēs sastopamies ar notikumiem, kas izceļ nepārvaramu dabas un nezināmā atzinību un rada garīgu pieredzi, kas izraisa dziļas emocionālas atbildes. Tieši tad, kad šie jēgas un garīgās apziņas meklējumi aizved mūs līdz cilvēciskās izpratnes robežai, kur mēs pieņemam mūsu dzīves galveno noslēpumu un zinātnes un racionalitātes ierobežojumus, mēs visdziļākajā līmenī zinām, ko nozīmē būt pilnībā. cilvēks. Kad mēs pieņemam dzīves nenoteiktību un neskaidrību, mēs saprotam, ka nav absolūtas 'patiesības', kas jāatklāj. Mēs saprotam, ka visur, kur trūkst faktu, mums ir tiesības izvēlēties un pieņemt uzskatus par dzīves izcelsmi un dabu.

Ieguvumi no neaizstāvības

Kad esam neaizsargāti un neaizsargāti, mēs esam pakļauti pasaulei, kas ir pastāvīgi jauna un nepārtraukti mainās, pasaulei, kurā dzīve ir bezgalīgs piedzīvojums. Mēs saglabājam savu sajūsmu par dzīvi galvenokārt tāpēc, ka joprojām esam saistīti ar savām emocijām un piedzīvojam gan dzīves prieku, gan skumjas. Mēs attīstām dziļu līdzjūtību un pamata uzticēšanos citiem cilvēkiem, kam ir spēcīga ietekme uz visām mūsu attiecībām. Saprotot, ka visiem cilvēkiem galu galā ir vienāds liktenis, mēs neredzam nevienu cilvēku par sevi zemāku vai pārāku, kā arī neieguldām nevienu personu ar lielāku vai mazāku statusu.

Apzinoties īpašības, kas mūs raksturo kā cilvēkus, mēs varam uzturēt saikni ar sevi un citiem. Cenšoties tos turēt mūsu apziņas priekšplānā, var būt spēcīga un paplašinoša ietekme uz mūsu dzīvi, īpaši šajos grūtajos laikos.